Ikvienam, kurš ir dzirdējis par tādiem dzērieniem kā viskijs un burbons, jāapzinās, ka abi galu galā ir viskija šķirnes. Tomēr ne visi zina, kas patiesībā atšķir burbonu papildus tādām acīmredzamākajām un paredzamākajām īpašībām kā krāsa un garša. Un, lai gan burbons patiešām ir viskijs, tam ir sava diezgan bagāta specifika.
Ģeogrāfija
Sāksim ar galveno: galu galā burbons ir viskijs. Stingri sakot – viena no tā šķirnēm. Tiek uzskatīts, ka viskiju var ražot jebkurā pasaules valstī, priekš šī produkta pat tik “eksotiskā” valstī kā Japāna. Bet par burbonu var saukt tikai to viskiju, kas ražots ASV. Protams, ne viss amerikāņu viskijs ir burbons. Svarīga ir arī dzēriena recepte, bet par to runāsim vēlāk.
Izejviela un recepte
Kā jau minēts, ne katru amerikāņu viskiju var uzskatīt par burbonu. Ne pēdējo lomu spēlē izejvielas. Viss viskijs ir izgatavots no graudaugiem. Visbiežāk tie ir mieži, rudzi, kvieši… Bet burbonu gatavo galvenokārt no kukurūzas. Kukurūzas destilātu var izmantot arī parastajā viskijā, taču tajā ir ļoti mazs procents.
Cita lieta ir burbons, kur kukurūzas bāzei jābūt vismaz 51%! Otri svarīgākie un populārākie burbona dzēriena avoti ir kvieši un rudzi. Tie dod ne vairāk kā 20% destilāta (katrs). Bet mieži nemaz nav lielā cieņā. To lieto nelabprāt un parasti ļoti mazos daudzumos.
Izturēšana
Atšķiras arī viskija un burbona izturēšanas tehnoloģija. Viskijs tiek nosūtīts izturēšanai pēc 2-3 destilācijām un tiek izturēts vismaz 3 gadus. Šajā gadījumā tiek izmantotas koka mucas, kas jau ir izmantotas kāda veida spirtam. Koksnes veidam nav stingru prasību.
Ar burbonu lietas ir nedaudz sarežģītākas. Atkarībā no dzēriena veida tas tiek izturēts 2 vai 4 gadus jaunās pārogļotās mucās, kas izgatavotas “stingri” no Amerikas ozola. Tomēr pēdējās desmitgadēs noteikumi attiecībā uz koksnes veidu ir mīkstināti, bet tam joprojām ir jābūt ozolam.
Stiprums
Burbons un viskijs tiek destilēti dažādos veidos. Strādājot ar viskiju, destilētāji visbiežāk izmanto vara caurules, savukārt burbonu galvenokārt dzen caur destilācijas kolonnu un vara destilatoru. Destilācijas temperatūras ievērojami atšķiras un līdz ar to arī dzērienu stiprums. Viskijam ir ļoti plašs stipruma “diapazons” 40-60 grādu robežās. Burbons – jo stiprāks, jo labāks. Bet tajā pašā laikā stiprums nedrīkst būt lielāks par 62,5 grādiem.
Lasi arī: Ķiploks ir manu orhideju glābiņš! Jau pēc dažām nedēļām parādījās jauni dzinumi un orhideja priecēja sulīgiem ziediem
Garša un krāsa
Visbiežāk burbons ir ievērojami tumšāks par viskiju. Pat 2-3 gadus vecs amerikāņu dzēriens, visticamāk, būs tumšāks par kādu 10 gadus vecu viskiju. Amerikāņu šķirnei ir bagātīga garšu palete. Burbonam var būt ozola, garšvielu, karameles, vaniļas piegarša… Tajā pašā laikā, pateicoties kukurūzas izejvielu izmantošanai, burbons vairumā gadījumu ir arī manāmi saldāks.